|
|
|
|
|
|
|
| | Dvēseles gadalaiki | | Ievietojis: bariss | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad dvēselē man rudens -
Tad ēnas domās slīd,
Gulst apziņa – kā migla,
Kas rītos neizklīst...
Kad dvēselē nāk ziema -
Ir klusums atnācis,
Sāk atdzist emocijas,
Prāts ledū sastindzis.
Bet kolīdz nolīs lieti -
Kļūs dvēselē viss zaļš,
Uz pavasari vedīs
Ik cīruļtrellis skaļš!
Un žilbinoša saule
Pēc vasaras tad sauks,
Kur atdzimusī dvēsele -
Kā liepa ziedos plauks!
10.01.2010 (12.01.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2079
Kopā:6422852
|
|
|
|