|
|
|
|
|
|
|
| | Dvēseles gadalaiki | | Ievietojis: bariss | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad dvēselē man rudens -
Tad ēnas domās slīd,
Gulst apziņa – kā migla,
Kas rītos neizklīst...
Kad dvēselē nāk ziema -
Ir klusums atnācis,
Sāk atdzist emocijas,
Prāts ledū sastindzis.
Bet kolīdz nolīs lieti -
Kļūs dvēselē viss zaļš,
Uz pavasari vedīs
Ik cīruļtrellis skaļš!
Un žilbinoša saule
Pēc vasaras tad sauks,
Kur atdzimusī dvēsele -
Kā liepa ziedos plauks!
10.01.2010 (12.01.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1180
Kopā:6130657
|
|
|
|