 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Ir silti ap sirdi |
| Stingusi pasaule, rimusies jūra, Ziemā it visā dzimst aukstuma balss, Un pat tie, kas uguni kūra, Atzīst, ka viņiem līdz dvēselei salst. Ledus pie papēžiem piesalis balts, Sarma uz kokiem jau kritusi sen, Tomēr, kaut ledainā segā viss kalts, Mani kas silda, uz priekšu vēl dzen. Vai tad nu tiešām man vienīgai silti, Kas gan ir tas, kas sildīt tā var? Apstājos, paveros apkārt uz mirkli, Jūtu, jau atkal tas siltums te skar. Ataust man skaidrība, ieraugu tevi, Sirdī līst siltums, tā trakoti dauzās, Nesalstu vairāk, man siltumu devi, Silda tavs skatiens, kas acīs man raugās. |
| (19.01.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |