|
|
|
|
|
|
|
| | Ir silti ap sirdi | | Ievietojis: Lana | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Stingusi pasaule, rimusies jūra,
Ziemā it visā dzimst aukstuma balss,
Un pat tie, kas uguni kūra,
Atzīst, ka viņiem līdz dvēselei salst.
Ledus pie papēžiem piesalis balts,
Sarma uz kokiem jau kritusi sen,
Tomēr, kaut ledainā segā viss kalts,
Mani kas silda, uz priekšu vēl dzen.
Vai tad nu tiešām man vienīgai silti,
Kas gan ir tas, kas sildīt tā var?
Apstājos, paveros apkārt uz mirkli,
Jūtu, jau atkal tas siltums te skar.
Ataust man skaidrība, ieraugu tevi,
Sirdī līst siltums, tā trakoti dauzās,
Nesalstu vairāk, man siltumu devi,
Silda tavs skatiens, kas acīs man raugās. (19.01.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1000
Kopā:6124922
|
|
|
|