 (www.feini.lv) |
| Artūrs Zaļais : sen zudušais |
| Sen zudušais un ilgotais, Jau kuro nakti Sirdi manu aplaimo, Jau kuro nakti Es ar to, Pret rītiem ceļu eju. Pa kalniem, lejām, pļavām Eju, Starp ziediem, vējiem Brīžiem griežu deju. Un šķiet, ar katru tādu nakti, Es kļūstu bagātāks, Tāds nosvērtāks, Sev savādāks. Bet tas, kas notiek manā sirdī, Liek skaidri sajust man, Es ne vairs vientuļš, Man tagad ir, Ir tas, kas sen bij zudis, Un nu tas ir, Tepat, Man krūtīs. |
| (28.02.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |