|
|
|
|
|
|
|
| | sen zudušais | | Ievietojis: Closing_Time | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sen zudušais un ilgotais,
Jau kuro nakti
Sirdi manu aplaimo,
Jau kuro nakti
Es ar to,
Pret rītiem ceļu eju.
Pa kalniem, lejām, pļavām
Eju,
Starp ziediem, vējiem
Brīžiem griežu deju.
Un šķiet, ar katru tādu nakti,
Es kļūstu bagātāks,
Tāds nosvērtāks,
Sev savādāks.
Bet tas, kas notiek manā sirdī,
Liek skaidri sajust man,
Es ne vairs vientuļš,
Man tagad ir,
Ir tas, kas sen bij zudis,
Un nu tas ir,
Tepat,
Man krūtīs. (28.02.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|