|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | sen zudušais | | Ievietojis: Closing_Time |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sen zudušais un ilgotais,
Jau kuro nakti
Sirdi manu aplaimo,
Jau kuro nakti
Es ar to,
Pret rītiem ceļu eju.
Pa kalniem, lejām, pļavām
Eju,
Starp ziediem, vējiem
Brīžiem griežu deju.
Un šķiet, ar katru tādu nakti,
Es kļūstu bagātāks,
Tāds nosvērtāks,
Sev savādāks.
Bet tas, kas notiek manā sirdī,
Liek skaidri sajust man,
Es ne vairs vientuļš,
Man tagad ir,
Ir tas, kas sen bij zudis,
Un nu tas ir,
Tepat,
Man krūtīs.
(28.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
