 (www.feini.lv) |
| Rita Kalniņa : mimm... |
| Reiz caur arku sirds neprātā cirta malku, iekšbalss tavu skatu iepriekš nojautās cēla, bet man vēla domas vējš un bij dienām pa maz stundu, tev galvā sekundes sitās un likās uztraukuma bende cilpu meta, visļaunākā murgā izdzīvot jau veda. Piedod,lūdzu,piedod par nemieru tavu, kad dzīvojos ar apjukumu savu, to tik tagad pa īstam sajust un nojaust varu. Aizskrien gadi neprāts viens, tad vietā jau cits, bet vienmēr tu līdzās kā enģels mīļš, rūpēs aizmirstot sevi, kad sirds tava apstarotu dāsnumu dala un it ne kāda grūtum’mala nav kā ala tā mīlestība- visu pārvarama! Dzīvē vieglums nevij puķu taku vien saku- Mīlu tevi, mimm! Un zinu- mīļums mūsos ikreiz uz pusi atveldzēs grūsni, atdzerot dienu krenķpilno rumu. |
| (09.05.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |