|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | mimm... | | Ievietojis: gurime |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz caur arku
sirds neprātā cirta malku,
iekšbalss tavu skatu
iepriekš nojautās cēla,
bet man vēla domas vējš
un bij dienām pa maz stundu,
tev galvā sekundes sitās un likās
uztraukuma bende cilpu meta,
visļaunākā murgā
izdzīvot jau veda.
Piedod,lūdzu,piedod
par nemieru tavu,
kad dzīvojos
ar apjukumu savu,
to tik tagad pa īstam
sajust un nojaust varu.
Aizskrien gadi
neprāts viens,
tad vietā jau cits,
bet vienmēr tu līdzās
kā enģels mīļš,
rūpēs aizmirstot sevi,
kad sirds tava
apstarotu dāsnumu dala
un it ne kāda
grūtum’mala nav kā ala
tā mīlestība-
visu pārvarama!
Dzīvē vieglums nevij puķu taku
vien saku- Mīlu tevi, mimm!
Un zinu- mīļums mūsos
ikreiz uz pusi
atveldzēs grūsni,
atdzerot dienu
krenķpilno rumu.
(09.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2887
Kopā:7656084
|
| |
| |
|
Autori
