 (www.feini.lv) |
| Aija Celma : Saplūšana |
| Ir vakars manā priekšā nometies uz ceļiem, Un sarkstot dāvā uguns sārtu rietu, Pie manas sirds tam iet pa zvaigznēm klātiem ceļiem, Jo mani nenoplūkt kā pļavas ziedu. Pirms noplūc padomā, vai steigā plūkti ziedi, Vēl ilgi varēs tevi apreibināt, Vai pietiks mīlestības, kuru kaisli sniedzi, Vai steigsi izgaist līdz ar rīta miglu. Es jūtu kūstam sevi tavos maigos glāstos, Pie manām lūpām skaras lūpas tavas, Jo visu to,ko šajā mirklī sarkstot stāstu, Tev neteikšu pēc skūpstā saplūšanas. |
| (19.07.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |