|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Saplūšana | | Ievietojis: Aijaija |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir vakars manā priekšā nometies uz ceļiem,
Un sarkstot dāvā uguns sārtu rietu,
Pie manas sirds tam iet pa zvaigznēm klātiem ceļiem,
Jo mani nenoplūkt kā pļavas ziedu.
Pirms noplūc padomā, vai steigā plūkti ziedi,
Vēl ilgi varēs tevi apreibināt,
Vai pietiks mīlestības, kuru kaisli sniedzi,
Vai steigsi izgaist līdz ar rīta miglu.
Es jūtu kūstam sevi tavos maigos glāstos,
Pie manām lūpām skaras lūpas tavas,
Jo visu to,ko šajā mirklī sarkstot stāstu,
Tev neteikšu pēc skūpstā saplūšanas.
(19.07.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
