 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Monologs pirms sāpīgām paģirām |
| Mans pulkstenis apjuka salnā, Un stingušie zobrati stāja, Kad bērnības zaļajā kalnā Ar līķautu nāve to klāja. Pa atkusnim reizēm jau gadās - Pa malkam no miestiņa varas, Jo tumsā vislabāk sirds vadās, Ik smaidu tā dzīvāku dara… |
| (27.08.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |