Es neskatos cilvēku sejās -
Daudz vairāk man pasaka oļi,
Pa kuriem uz jūru es eju,
Lai dzirdētu meiteņu soļus.
Dzinkst smiltis starp rudajām smilgām,
Kas vējavās lokās kā bizes,
Kad aizraudāts mirklis iz ilgām
Nāk ciltstēvu sudrabā vizēt.
Laiks norieta blāzmā jau zudis
Kā senatnes vāravu īstums,
Un tamdēļ es aizveru krūtis,
Un nīstu un nīstu, un nīstu... |