|
|
|
|
|
|
|
| | Es neskatos... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es neskatos cilvēku sejās -
Daudz vairāk man pasaka oļi,
Pa kuriem uz jūru es eju,
Lai dzirdētu meiteņu soļus.
Dzinkst smiltis starp rudajām smilgām,
Kas vējavās lokās kā bizes,
Kad aizraudāts mirklis iz ilgām
Nāk ciltstēvu sudrabā vizēt.
Laiks norieta blāzmā jau zudis
Kā senatnes vāravu īstums,
Un tamdēļ es aizveru krūtis,
Un nīstu un nīstu, un nīstu... (15.09.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1135
Kopā:6144945
|
|
|
|