 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Arlekīns |
| Kā āksts svešā lugā Viņš, grabuļiem zvanot, Steidz dziedāt un muldēt. Un smaidošās sejās Tam izmaksā algu, Sirds bankā ko guldīt. Tam smiekli uz lūpām, Sirds piebāzta smaidiem, Bet naktī tas raudās. Bez asarām sāļām, Kas garo uz lūpām, Tam netikt pie baudas. Kad krāsainā maska Ir nosviesta stūrī, Tā skatās uz viņu. Un smiedamies saka: ''Draugs smiesimies kopā! Tu vari, es zinu...'' Viņš skatās uz masku, Caur asaru lēcām Un vaicā: ''Kā sanāk?'' Līdz saprot, ka smaidīt Bez maskas, kā agrāk, Vairs vienkārši nemāk. |
| (22.11.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |