|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Arlekīns | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā āksts svešā lugā
Viņš, grabuļiem zvanot,
Steidz dziedāt un muldēt.
Un smaidošās sejās
Tam izmaksā algu,
Sirds bankā ko guldīt.
Tam smiekli uz lūpām,
Sirds piebāzta smaidiem,
Bet naktī tas raudās.
Bez asarām sāļām,
Kas garo uz lūpām,
Tam netikt pie baudas.
Kad krāsainā maska
Ir nosviesta stūrī,
Tā skatās uz viņu.
Un smiedamies saka:
''Draugs smiesimies kopā!
Tu vari, es zinu...''
Viņš skatās uz masku,
Caur asaru lēcām
Un vaicā: ''Kā sanāk?''
Līdz saprot, ka smaidīt
Bez maskas, kā agrāk,
Vairs vienkārši nemāk.
(22.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
