 (www.feini.lv) |
| lieniitea : Ēna |
| Mans, viens no pirmajiem, dzejolis. Tu pārslīdi pār` mani kā ēna. Kā ēna, kas rudenī krīt. Visapkārt tik tumsa vien valda, Vai kāds mani sameklēs vēl. Spīd gaisma tur, kurp tagad dodos, visapkārt miers tik ēnas plivinās. Lai cik ļoti es to vēlētos, Nevaru būt ēna. Šī ēna, kas tagad dzīvo, Ir tik maza, cik maza var būt. Šis mirklis īsais ātri paiet, Vai vēl ko var vēlēties. Tu noskūpsti to mazo ēnu, kas manā sirdī sāpes dzēļ. Skat! Klusums iestājies. Mazā ēna man atkal dzeļ. |
| (15.03.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |