|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ēna | | Ievietojis: Peliite |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mans, viens no pirmajiem, dzejolis.
Tu pārslīdi pār` mani kā ēna.
Kā ēna, kas rudenī krīt.
Visapkārt tik tumsa vien valda,
Vai kāds mani sameklēs vēl.
Spīd gaisma tur, kurp tagad dodos,
visapkārt miers tik ēnas plivinās.
Lai cik ļoti es to vēlētos,
Nevaru būt ēna.
Šī ēna, kas tagad dzīvo,
Ir tik maza, cik maza var būt.
Šis mirklis īsais ātri paiet,
Vai vēl ko var vēlēties.
Tu noskūpsti to mazo ēnu,
kas manā sirdī sāpes dzēļ.
Skat! Klusums iestājies.
Mazā ēna man atkal dzeļ.
(15.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
