|
|
|
|
|
|
|
| | Ēna | | Ievietojis: Peliite | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mans, viens no pirmajiem, dzejolis.
Tu pārslīdi pār` mani kā ēna.
Kā ēna, kas rudenī krīt.
Visapkārt tik tumsa vien valda,
Vai kāds mani sameklēs vēl.
Spīd gaisma tur, kurp tagad dodos,
visapkārt miers tik ēnas plivinās.
Lai cik ļoti es to vēlētos,
Nevaru būt ēna.
Šī ēna, kas tagad dzīvo,
Ir tik maza, cik maza var būt.
Šis mirklis īsais ātri paiet,
Vai vēl ko var vēlēties.
Tu noskūpsti to mazo ēnu,
kas manā sirdī sāpes dzēļ.
Skat! Klusums iestājies.
Mazā ēna man atkal dzeļ. (15.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|