 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Trakojošā sirds |
| Greiza sirds dun manā krūšu kurvī, Dusmu pilna, aizvainojums rūgts, Ir tik grūti izlaist to pa durvīm, Kas reiz mīlot aizgūtnēm ir gūts. Pēkšņi nevar vairāk saprast, Kas ko ņem un kas kam dod, Tas, kas bijis mīļš un pierasts, Tagad strauji aizslīd prom. Izmisušas rokas dauza Durvis, kuras sen jau ciet, Greizsirdība mani šauda, Saucu, lai pie velna iet. Bet es zinu, rīt tas norims, Manas dusmas, sāpe mana, Tikai sirds kā akmens nogrims, Nebūs man vairs noteikšana. Melodams, caur klusu viltu, Esi krāpies, sirdis zadzis, Manai sirdij uzmet cilpu, Pakar, lūdzu, tur, kur vadzis! Lai tā labāk karas cilpā, Nekā tagad krūtīs griež, Citādi es miršu ilgās. Elpas trūkst, kad sirds tā spiež. |
| (29.07.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |