|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Trakojošā sirds | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Greiza sirds dun manā krūšu kurvī,
Dusmu pilna, aizvainojums rūgts,
Ir tik grūti izlaist to pa durvīm,
Kas reiz mīlot aizgūtnēm ir gūts.
Pēkšņi nevar vairāk saprast,
Kas ko ņem un kas kam dod,
Tas, kas bijis mīļš un pierasts,
Tagad strauji aizslīd prom.
Izmisušas rokas dauza
Durvis, kuras sen jau ciet,
Greizsirdība mani šauda,
Saucu, lai pie velna iet.
Bet es zinu, rīt tas norims,
Manas dusmas, sāpe mana,
Tikai sirds kā akmens nogrims,
Nebūs man vairs noteikšana.
Melodams, caur klusu viltu,
Esi krāpies, sirdis zadzis,
Manai sirdij uzmet cilpu,
Pakar, lūdzu, tur, kur vadzis!
Lai tā labāk karas cilpā,
Nekā tagad krūtīs griež,
Citādi es miršu ilgās.
Elpas trūkst, kad sirds tā spiež.
(29.07.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3225
Kopā:7388893
|
| |
| |
|
Autori
