 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Mīlīgie meli |
| Paliec, mazā, ar mani un es būšu kā kaķēns, Rāmi sēdošs pie tavām, tik slaidajām kājām. Piedod, mazā, bet laikam es meloju šoreiz, Jo tā vienkārši nosēdēt diez vai es spēšu. Tikai paliec un es būšu tavs saules zaķēns, Tavu ēnu ik reizi, kas padarīs gaišu. Piedod mazā, bet laikam jau atkal es melšu. Jo bez ēnas, es zinu, tu nespētu dzīvot. Tikai paliec ar mani un es būšu kā putnēns, Kas caur mūžu, uz pleca tev dziesmiņas dziedās. Piedod, mazā, bet atkal es nošāvu greizi, Diez vai pietiktu dziesmu, ko dziedāt tik ilgi. Paliec, mazā, ar mani un es būšu kā kucēns, Tavu mieru un smaidu, kas rūpīgi sargās. Piedod, mazā, bet atkal jau runāju blēņas, Tu tak pazīsti mani, es neesmu tāds... |
| (05.08.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |