|
|
|
|
|
|
|
| | Mīlīgie meli | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Paliec, mazā, ar mani un es būšu kā kaķēns,
Rāmi sēdošs pie tavām, tik slaidajām kājām.
Piedod, mazā, bet laikam es meloju šoreiz,
Jo tā vienkārši nosēdēt diez vai es spēšu.
Tikai paliec un es būšu tavs saules zaķēns,
Tavu ēnu ik reizi, kas padarīs gaišu.
Piedod mazā, bet laikam jau atkal es melšu.
Jo bez ēnas, es zinu, tu nespētu dzīvot.
Tikai paliec ar mani un es būšu kā putnēns,
Kas caur mūžu, uz pleca tev dziesmiņas dziedās.
Piedod, mazā, bet atkal es nošāvu greizi,
Diez vai pietiktu dziesmu, ko dziedāt tik ilgi.
Paliec, mazā, ar mani un es būšu kā kucēns,
Tavu mieru un smaidu, kas rūpīgi sargās.
Piedod, mazā, bet atkal jau runāju blēņas,
Tu tak pazīsti mani, es neesmu tāds... (05.08.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1974
Kopā:6422747
|
|
|
|