 (www.feini.lv) |
| ivi : iesmej |
| Reiz pa dzīvi gāju un turēju rokā stādu, un biju laimīgs, ka varēju rūpēt to. Bet tās saknes, kas ļāva stādam būt tik dzēlīgi dūra, un rokās grieza. Un es to aizmetu. Vai kāds varēja zināt, ka plauks un augs kā vēl nekad? Un man ir prieks, ka manas rētas dzīst, un kaut kāds prieks, par lapojošo stādu. |
| (16.08.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |