|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | iesmej | | Ievietojis: ivi |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz pa dzīvi gāju
un turēju rokā stādu,
un biju laimīgs,
ka varēju rūpēt to.
Bet tās saknes,
kas ļāva stādam būt
tik dzēlīgi dūra,
un rokās grieza.
Un es to aizmetu.
Vai kāds varēja zināt,
ka plauks un augs
kā vēl nekad?
Un man ir prieks,
ka manas rētas dzīst,
un kaut kāds prieks,
par lapojošo stādu.
(16.08.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1371
Kopā:7482944
|
| |
| |
|
Autori
