|
|
|
|
|
|
|
| | iesmej | | Ievietojis: ivi | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz pa dzīvi gāju
un turēju rokā stādu,
un biju laimīgs,
ka varēju rūpēt to.
Bet tās saknes,
kas ļāva stādam būt
tik dzēlīgi dūra,
un rokās grieza.
Un es to aizmetu.
Vai kāds varēja zināt,
ka plauks un augs
kā vēl nekad?
Un man ir prieks,
ka manas rētas dzīst,
un kaut kāds prieks,
par lapojošo stādu. (16.08.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1172
Kopā:6130649
|
|
|
|