Vēl jau ir vasara...
Ai, kā gribas tā domāt,
kaut manām jau rudens dvesmu
dzestrajā vējā, koku lapās
un lietainā dienā - apnicīgā.
Skumjš smaids
tavā sejā
man vēstī,
ka netiksimies vairs
šovasar
tā vienkārši, dabiski
kā viss, kas notiek dabā.
Mazliet skumji
to apzinoties,
bet es negribu
atkārtoties... |