|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nostaļģija | | Ievietojis: basite |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl jau ir vasara...
Ai, kā gribas tā domāt,
kaut manām jau rudens dvesmu
dzestrajā vējā, koku lapās
un lietainā dienā - apnicīgā.
Skumjš smaids
tavā sejā
man vēstī,
ka netiksimies vairs
šovasar
tā vienkārši, dabiski
kā viss, kas notiek dabā.
Mazliet skumji
to apzinoties,
bet es negribu
atkārtoties...
(13.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
