 (www.feini.lv) |
| Blazijs Grava : Vējš |
| Sēžot uz skārda jumta, vēroju Rīgu, tik cēli. Vējš traucas sejā, kā bulta, sēžu atspiedies pret mūri. Tur lejā tik milzīgs haus, pat vējš rada manī mieru. Labi, ka nedzird to mana auss, jo skatos tikai uz vienu. Putni, cik tomēr viņi ir brīvi, es apskaužu tos, man skauž. Arī es vēlos lidot, tik dzīvi, lai mani spārni, vēja brāzmas lauž! Mākonis skrāpē Rīgas torni, gailis jau paslēpies dūnās. Tas cenšas nomazgāt blēņu toni, bet vējš traucas tajā dusmās. Bet saulīte, tur augšā sagurusi, ar mākonīti apsegusies. putni traucas izmisuši, jo vējš trenkā tos, tas izlauzies. 14.09.2011 |
| (15.09.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |