|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vējš | | Ievietojis: Blazijs Grava |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sēžot uz skārda jumta,
vēroju Rīgu, tik cēli.
Vējš traucas sejā, kā bulta,
sēžu atspiedies pret mūri.
Tur lejā tik milzīgs haus,
pat vējš rada manī mieru.
Labi, ka nedzird to mana auss,
jo skatos tikai uz vienu.
Putni, cik tomēr viņi ir brīvi,
es apskaužu tos, man skauž.
Arī es vēlos lidot, tik dzīvi,
lai mani spārni, vēja brāzmas lauž!
Mākonis skrāpē Rīgas torni,
gailis jau paslēpies dūnās.
Tas cenšas nomazgāt blēņu toni,
bet vējš traucas tajā dusmās.
Bet saulīte, tur augšā sagurusi,
ar mākonīti apsegusies.
putni traucas izmisuši,
jo vējš trenkā tos, tas izlauzies.
14.09.2011
(15.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
