 (www.feini.lv) |
| Agneta : Dzīve . |
| Sēžu pie galda un domāju par aizgājušo komponistu , dzejnieku, mūziķi Mārtiņu Freimani. Mani pārņem žēlabas un skumjas par šo cilvēku , jo viņam nebija iespējas izbaudīt dzīves burvības līdz galam . Šoreiz šī dzejoļa iedvesmas avots ir tieši viņš , šis lieliskais cilvēks , no kura daudz var mācīties rakstot dzeju ! Veltījums Tev Mārtiņ ! Kā gan ir iespējams cilvēkam izgaist ? Tik viegli no dzīves savu elpu palaist .. Sirdī tāds tukšums - Apmulsums , Klusums. Nevēlos ticēt , ka viņa vairs nav ! Kur mieru man smelties , Šai drūmajā dzīvē ? Vai mesties kā putnam pasaules dzīlē , Un ļauties , lai kāds mani mīlē ? Vai tomēr dūri pret galdu sist .. Un pa jūras dzīlēm brist. Ar domu tik vienu , Baudot dzīvi ik dienu ! |
| (21.09.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |