|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīve . | | Ievietojis: A.B |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sēžu pie galda un domāju par aizgājušo komponistu , dzejnieku, mūziķi Mārtiņu Freimani.
Mani pārņem žēlabas un skumjas par šo cilvēku , jo viņam nebija iespējas izbaudīt dzīves burvības līdz galam .
Šoreiz šī dzejoļa iedvesmas avots ir tieši viņš , šis lieliskais cilvēks , no kura daudz var mācīties rakstot dzeju !
Veltījums Tev Mārtiņ !
Kā gan ir iespējams cilvēkam izgaist ?
Tik viegli no dzīves savu elpu palaist ..
Sirdī tāds tukšums -
Apmulsums , Klusums.
Nevēlos ticēt , ka viņa vairs nav !
Kur mieru man smelties ,
Šai drūmajā dzīvē ?
Vai mesties kā putnam pasaules dzīlē ,
Un ļauties , lai kāds mani mīlē ?
Vai tomēr dūri pret galdu sist ..
Un pa jūras dzīlēm brist.
Ar domu tik vienu ,
Baudot dzīvi ik dienu !
(21.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
