 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Zem betona debess |
| Skalojas smadzenes, pieprasot baudu, Betona debesīs ietriecas brīvie. Gvelžu par mīlu, ko pārdod par naudu Miroņu bari, vēl aizvakar dzīvie. Izrautas nezāles mauriņos glītos, Betona debesīs pakāries mēness. Skatienu asfaltā iekaļu rītos, Sapņi kad izkūst kā miglainas plēnes. Ne jau man vienam tik reāli liekas Melu un svešuma klātbūtnes brīži – Āķi, uz kuriem sprauž brāļus kā sliekas, Sātana sapītie gājuma sprīži. Ko te vēl kavējos? Ko te vēl vāros, Naktī vairs neredzot savējo seju? Cīņā sauc aleja vēstures staros, Nāvē ar putnu uz pleca lai eju. |
| (15.10.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |