|
|
 |
|
|
|
|
| | Zem betona debess | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skalojas smadzenes, pieprasot baudu,
Betona debesīs ietriecas brīvie.
Gvelžu par mīlu, ko pārdod par naudu
Miroņu bari, vēl aizvakar dzīvie.
Izrautas nezāles mauriņos glītos,
Betona debesīs pakāries mēness.
Skatienu asfaltā iekaļu rītos,
Sapņi kad izkūst kā miglainas plēnes.
Ne jau man vienam tik reāli liekas
Melu un svešuma klātbūtnes brīži –
Āķi, uz kuriem sprauž brāļus kā sliekas,
Sātana sapītie gājuma sprīži.
Ko te vēl kavējos? Ko te vēl vāros,
Naktī vairs neredzot savējo seju?
Cīņā sauc aleja vēstures staros,
Nāvē ar putnu uz pleca lai eju. (15.10.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|