|
|
|
|
|
|
|
| | Tā kā salna... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tā kā salna viršu laukus skar
Zilganbrūnā segā ikvakar,
Manās krūtīs ienākt gribi tu,
Lai es Dieva elpu sajustu.
Vēl par agru viršu taku brist –
Man kā lapai virpuļojot krist.
Visur priekšā tava seja mirdz,
Tālā, baltā, izsapņotā sirds.
Tava gaisma koku zaros stīdz.
Neaizej! Es vēlos celties līdz
Debesīs, kur bēdas nepazīst,
Debesīs, kur cirstās rētas dzīst. (19.10.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|