|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aiz mākoņiem parādās saule... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiz mākoņiem parādās saule
Un sāpīgi man dur.
Spiež galvu tā tumsībā manu
Un aizved it nekur.
Es pusceļā saraujos bailēs
Kaut tuvu mājas gals.
Vēl rudenīgs novakars apkārt,
Bet sirdī kāpj jau sals.
Ai, milzīgā, svelošā lode,
Par ko gan man tāds sods?
Es lūdzu sev svētītu soli,
Un neparauj lai jods.
No uguns, no siltuma cēlies,
Reiz pelnos pārtop viss.
Jo uguns gan dāvā, gan atņem,
Kad mirdzot izdzisis.
(23.10.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1056
Kopā:6713874
|
| |
| |
|
Autori
