|
|
|
|
|
|
|
| | Aiz mākoņiem parādās saule... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aiz mākoņiem parādās saule
Un sāpīgi man dur.
Spiež galvu tā tumsībā manu
Un aizved it nekur.
Es pusceļā saraujos bailēs
Kaut tuvu mājas gals.
Vēl rudenīgs novakars apkārt,
Bet sirdī kāpj jau sals.
Ai, milzīgā, svelošā lode,
Par ko gan man tāds sods?
Es lūdzu sev svētītu soli,
Un neparauj lai jods.
No uguns, no siltuma cēlies,
Reiz pelnos pārtop viss.
Jo uguns gan dāvā, gan atņem,
Kad mirdzot izdzisis. (23.10.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|