Mans sargeņģelis mani vēro,
Kā spoguļattēls debess zilgmē,
Kam mīlestība acīs kvēlo,
Kaut nevar fiziski tas mīlēt.
Mēs viens par otru zinām visu.
Kopš dzimšanas jau esam kopā.
Tik bieži sapņos redzu viņu,
Kā sievieti ar maigām rokām...
Tas sapnī bija, vai pa īstam,
Bet sākām sajust sevī kaisli
Un abi kopā Dievam lūdzam,
Lai Tas, kā savādāk mūs saista...
------------------------------------------
Tai dzīvot nu ar vienu spārnu.
Ne lidot vairs, bet būt man blakus,
Kad mēs caur dzīvi iesim tālu,
Kurp vien mūs vedīs likteņtakas. |