|
|
 |
|
|
|
|
| | Mans eņģelis | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mans sargeņģelis mani vēro,
Kā spoguļattēls debess zilgmē,
Kam mīlestība acīs kvēlo,
Kaut nevar fiziski tas mīlēt.
Mēs viens par otru zinām visu.
Kopš dzimšanas jau esam kopā.
Tik bieži sapņos redzu viņu,
Kā sievieti ar maigām rokām...
Tas sapnī bija, vai pa īstam,
Bet sākām sajust sevī kaisli
Un abi kopā Dievam lūdzam,
Lai Tas, kā savādāk mūs saista...
------------------------------------------
Tai dzīvot nu ar vienu spārnu.
Ne lidot vairs, bet būt man blakus,
Kad mēs caur dzīvi iesim tālu,
Kurp vien mūs vedīs likteņtakas. (09.11.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|