 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Es nespēju apreibt |
| Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas, Ko sniedz gabaliņš tumšākās šokolādes. Kuru veikalā katrā var nopirkt par naudu Un ko reklāmas rullīšos dēvē par baudu. Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas, Ko man pasniedz ar pokālu Pinokolādas Kādā bārā, kur uzvirmo zālītes smaka Un no skandenēm izlaužas mūzika traka. Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas, Kuru saņemt var gultā no meičas kādas, Ko es satiktu pirmo un pēdējo reizi, Skaidri zinot, ka rīkojos nepareizi. Kur lai satieku viņu, to vienu, to īsto, Kuru iemīlēt spētu pat nepazīstot. Ko starp tūkstošiem atpazīt nebūtu grūti... Tad no patiesas laimes es apreibis būtu. |
| (09.12.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |