|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es nespēju apreibt | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Ko sniedz gabaliņš tumšākās šokolādes.
Kuru veikalā katrā var nopirkt par naudu
Un ko reklāmas rullīšos dēvē par baudu.
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Ko man pasniedz ar pokālu Pinokolādas
Kādā bārā, kur uzvirmo zālītes smaka
Un no skandenēm izlaužas mūzika traka.
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Kuru saņemt var gultā no meičas kādas,
Ko es satiktu pirmo un pēdējo reizi,
Skaidri zinot, ka rīkojos nepareizi.
Kur lai satieku viņu, to vienu, to īsto,
Kuru iemīlēt spētu pat nepazīstot.
Ko starp tūkstošiem atpazīt nebūtu grūti...
Tad no patiesas laimes es apreibis būtu.
(09.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
