 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Lilita |
| Tu – savādā radība, saldkaislā dieve, Pirmtēva sieva, bet neesi Ieva. Ne cilvēku māte, bet kārdinātāja Un čūska, dēmonu valdzinātāja. Pirmspusnakts ēna un zīdaiņu zagle, Postu un nelaimi vēstoša migla. Ar Ādamu gribēji salīdzināties, Bet padzīta - nespēji samierināties. Viens nolādēdams ar pielūgsmi klanās, Cits - nepazīdams ienīst un gānās. Tu - tā, kura Ādama sirdij liec sāpēt, No tā paša māla, bet cita nez kāpēc... |
| (23.12.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |