|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lilita | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu – savādā radība, saldkaislā dieve,
Pirmtēva sieva, bet neesi Ieva.
Ne cilvēku māte, bet kārdinātāja
Un čūska, dēmonu valdzinātāja.
Pirmspusnakts ēna un zīdaiņu zagle,
Postu un nelaimi vēstoša migla.
Ar Ādamu gribēji salīdzināties,
Bet padzīta - nespēji samierināties.
Viens nolādēdams ar pielūgsmi klanās,
Cits - nepazīdams ienīst un gānās.
Tu - tā, kura Ādama sirdij liec sāpēt,
No tā paša māla, bet cita nez kāpēc...
(23.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3233
Kopā:7388901
|
| |
| |
|
Autori
