 (www.feini.lv) |
| Mārīte Bērziņa - Rozīte : Spējam. |
| Cik gan daudz pasaulē vientuļo dvēseļu klīst, tās tukšas un aukstas kā pamestas akas. Tās pamazām izdziest plēnē un vīst, katra diena tām pelēki bāla sākas... Cik gan svarīgi cilvēkam justies vajadzīgam, būt gaidītam, mīlētam, iepazītam, kad tuvie un mīļie vienmēr ir līdzās, bez tā viss nesvarīgs, vienaldzīgs, tukšs... Tad kādēļ uz zemes dzīvojot, mēs tik maz saprotošā un dzīvīgā sējam? Tas tiešām nav grūti iet cilvēkos, viņu patieso būtību nelaist pa vējam. Mēs taču visi to varam un spējam... |
| (17.01.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |