|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spējam. | | Ievietojis: mimozete |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cik gan daudz pasaulē vientuļo dvēseļu klīst,
tās tukšas un aukstas kā pamestas akas.
Tās pamazām izdziest plēnē un vīst,
katra diena tām pelēki bāla sākas...
Cik gan svarīgi cilvēkam justies vajadzīgam,
būt gaidītam, mīlētam, iepazītam,
kad tuvie un mīļie vienmēr ir līdzās,
bez tā viss nesvarīgs, vienaldzīgs, tukšs...
Tad kādēļ uz zemes dzīvojot,
mēs tik maz saprotošā un dzīvīgā sējam?
Tas tiešām nav grūti iet cilvēkos,
viņu patieso būtību nelaist pa vējam.
Mēs taču visi to varam un spējam...
(17.01.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2324
Kopā:7235161
|
| |
| |
|
Autori
