 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Sāpe |
| Jau atkal sapnī redzu dzimtās mājas, Kur itin viss tik pazīstams un prasts. Kāds latviski ar mani sarunājas, Bet fonā šalko Dzintarjūras krasts. Es acis atvēršu un sapnis gaisīs. Jau kuro rītu lietus logā sit. Good morning, teikšu bezrūpīgā balsī, Kaut asara pār vaigu klusi rit. Es steigšos, ja vien pasauksi tu mani. Pie tevis atgriezīšos, kaut vai rīt. Teic, Latvija, kur tavi svētku zvani. Kāpēc neviens tos nesteidz iezvanīt. Māt neraudi, es atgriezīšos mājās, Kad ābeles reiz baltos ziedos plauks. Vien pastāsti, kā jums bez manis klājas. Vai mazais brālis vēl pēc manis sauc. Nekas jau manas ilgas neizdzēsīs. Par Dzimteni man sapņus neatņems. Reiz tava roka atkal mani glāstīs Un sāpe šī vairs sirdi neaizņems. |
| (13.02.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |