|
|
 |
|
|
|
|
| | Sāpe | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Jau atkal sapnī redzu dzimtās mājas,
Kur itin viss tik pazīstams un prasts.
Kāds latviski ar mani sarunājas,
Bet fonā šalko Dzintarjūras krasts.
Es acis atvēršu un sapnis gaisīs.
Jau kuro rītu lietus logā sit.
Good morning, teikšu bezrūpīgā balsī,
Kaut asara pār vaigu klusi rit.
Es steigšos, ja vien pasauksi tu mani.
Pie tevis atgriezīšos, kaut vai rīt.
Teic, Latvija, kur tavi svētku zvani.
Kāpēc neviens tos nesteidz iezvanīt.
Māt neraudi, es atgriezīšos mājās,
Kad ābeles reiz baltos ziedos plauks.
Vien pastāsti, kā jums bez manis klājas.
Vai mazais brālis vēl pēc manis sauc.
Nekas jau manas ilgas neizdzēsīs.
Par Dzimteni man sapņus neatņems.
Reiz tava roka atkal mani glāstīs
Un sāpe šī vairs sirdi neaizņems. (13.02.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|