 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Huligānam |
| Jau kuro reizi saku, valdies! Tu sen vairs nedzīvo uz ielām. Tik vēl joprojām mazliet baidies, Būt aizmirstam un palikt vienam. Tavs cinisms un rupjais motīvs, Ne vienmēr aicināts un gaidīts. Esi mans emociju arhīvs Un mācies reizēm tikai smaidīt. Es savukārt tev došu vaļu, Kad būšu viens pie auto stūres, Kad laivā, cerot noķert ''vaļus'', Vai nedraugs kāds pār plecu lūrēs. Tu nebīsties, tu daļa manis. Tāds paliksi līdz kapa malai. Kā manī sēdošs bēdu brālis, Kā tumšais traipiņš sirdij manai. |
| (04.03.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |