|
|
 |
|
|
|
|
| | Huligānam | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Jau kuro reizi saku, valdies!
Tu sen vairs nedzīvo uz ielām.
Tik vēl joprojām mazliet baidies,
Būt aizmirstam un palikt vienam.
Tavs cinisms un rupjais motīvs,
Ne vienmēr aicināts un gaidīts.
Esi mans emociju arhīvs
Un mācies reizēm tikai smaidīt.
Es savukārt tev došu vaļu,
Kad būšu viens pie auto stūres,
Kad laivā, cerot noķert ''vaļus'',
Vai nedraugs kāds pār plecu lūrēs.
Tu nebīsties, tu daļa manis.
Tāds paliksi līdz kapa malai.
Kā manī sēdošs bēdu brālis,
Kā tumšais traipiņš sirdij manai. (04.03.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1794
Kopā:6954695
|
|
|
|