 (www.feini.lv) |
| Mārīte Bērziņa - Rozīte : Ik pa brīdim. |
| Man ik pa brīdim, pie savas zvaigznes jāatgriežas, ar savu zvaigzni jāaprunājas dvēseļu valodā. To nesapratīs citi, var klausīties, bet nesapratīs to, vien mana zvaigzne mani iedvesmo... Ar zemes dzīvi pelēko, nav spēka sadzīvot- trūkst elpas, maza telpa, soļi sīki, rokas stāv dīkā... Spārnu vēziens vajadzīgs, kas augšup ceļ, ik pa brīdim, kas savs ir vajadzīgs, tik savs, tik īsts, ko citi nepazīst, ko citi neapjauš, kas citiem svešs! |
| (31.03.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |