|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ik pa brīdim. | | Ievietojis: mimozete |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man ik pa brīdim,
pie savas zvaigznes
jāatgriežas,
ar savu zvaigzni
jāaprunājas
dvēseļu valodā.
To nesapratīs citi,
var klausīties,
bet nesapratīs to,
vien mana zvaigzne
mani iedvesmo...
Ar zemes dzīvi pelēko,
nav spēka sadzīvot-
trūkst elpas,
maza telpa,
soļi sīki,
rokas stāv dīkā...
Spārnu vēziens vajadzīgs,
kas augšup ceļ,
ik pa brīdim,
kas savs ir vajadzīgs,
tik savs, tik īsts,
ko citi nepazīst,
ko citi neapjauš,
kas citiem svešs!
(31.03.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1191
Kopā:7236359
|
| |
| |
|
Autori
