 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Bezgodis |
| Un vēl joprojām nav, ne sāta tam, ne gana. Pat nevajadzīgo tas citiem paņemt neļaus. Ar sev tik mīļi saldiem vārdiem- mans, vai mana, Tas naski kumosu no mutes otram izraus. Tam patīk dižoties ar panākumiem saviem, Cik izveicīgi pratis kādam, kaut ko atņemt. Ar lētām intrigām un zemiskākiem meliem, Tas, citus nomelnojot, uzslavu cer saņemt. Lūk tur jau nāk tas, allaž spožās bruņās tērpies. Ak, kaut tas spētu sevi ieraudzīt no malas. To niecību, kas aiz šī apvalka ir slēpies, To, baiļu sagrauzto, kas gļēvi tvīkst pēc varas. |
| (19.05.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |