|
|
 |
|
|
|
|
| | Bezgodis | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un vēl joprojām nav, ne sāta tam, ne gana.
Pat nevajadzīgo tas citiem paņemt neļaus.
Ar sev tik mīļi saldiem vārdiem- mans, vai mana,
Tas naski kumosu no mutes otram izraus.
Tam patīk dižoties ar panākumiem saviem,
Cik izveicīgi pratis kādam, kaut ko atņemt.
Ar lētām intrigām un zemiskākiem meliem,
Tas, citus nomelnojot, uzslavu cer saņemt.
Lūk tur jau nāk tas, allaž spožās bruņās tērpies.
Ak, kaut tas spētu sevi ieraudzīt no malas.
To niecību, kas aiz šī apvalka ir slēpies,
To, baiļu sagrauzto, kas gļēvi tvīkst pēc varas. (19.05.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|