 (www.feini.lv) |
| Anete Bee : Sirds atvasara |
| Nokrīt no koka pēdējā lapa, Un nogulstas uz Septembra kapa. Tev acīs iebirusi mūsu vasara, Be Tu saki: “Tā tikai asara…” Mīla, Čigāniet! Nu nesteidzies vēl līdzi vasarai iet! Tava raibā lakata stūrī, Mans skatiens vēl iekalts kā būrī. Sirds pamazām putekļu kārtas krāj, Bet jūtas vēl prātu kaislīgi rāj. Kaut sejas panti tagad tēlo, Vēl sirdī pieneņpūku vieglums kvēlo. Ak, Čigāniet! Došu tev zelta rubli pēdējo! Ļaušu, lai saprāts aizvējo! Tik lūdzu tev kā arprātīgais ārprātīgo, Uzzīlē man laimes brīdi pēdīgo! Uzzīle man skūpstus ar zemenēm Un glāstus ar pienenēm. Uzzīlē viļņu mīlas čuktus Un pielijušu siržu pukstus. Un, lai, gaidot lidojumam labvēlīgu vēju, Es savā sirdī atkal jūtas sēju, Neaizmirsti uzzīlēt man viņu- Manu izgaistošo sirdsapziņu! |
| (02.07.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |