|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sirds atvasara | | Ievietojis: Anete Bee |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nokrīt no koka pēdējā lapa,
Un nogulstas uz Septembra kapa.
Tev acīs iebirusi mūsu vasara,
Be Tu saki: “Tā tikai asara…”
Mīla, Čigāniet!
Nu nesteidzies vēl līdzi vasarai iet!
Tava raibā lakata stūrī,
Mans skatiens vēl iekalts kā būrī.
Sirds pamazām putekļu kārtas krāj,
Bet jūtas vēl prātu kaislīgi rāj.
Kaut sejas panti tagad tēlo,
Vēl sirdī pieneņpūku vieglums kvēlo.
Ak, Čigāniet!
Došu tev zelta rubli pēdējo!
Ļaušu, lai saprāts aizvējo!
Tik lūdzu tev kā arprātīgais ārprātīgo,
Uzzīlē man laimes brīdi pēdīgo!
Uzzīle man skūpstus ar zemenēm
Un glāstus ar pienenēm.
Uzzīlē viļņu mīlas čuktus
Un pielijušu siržu pukstus.
Un, lai, gaidot lidojumam labvēlīgu vēju,
Es savā sirdī atkal jūtas sēju,
Neaizmirsti uzzīlēt man viņu-
Manu izgaistošo sirdsapziņu!
(02.07.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1436
Kopā:7560056
|
| |
| |
|
Autori
